Enerģētiskā drošība ir valsts stabilitātes un ekonomiskās neatkarības stūrakmens, kas garantē nepārtrauktu un drošu energoresursu pieejamību pat globālu krīžu apstākļos. Mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā šis jautājums ir kļuvis cieši saistīts ar elektroenerģijas tirgus svārstībām, kur cenu lēcieni tieši ietekmē gan iedzīvotāju labklājību, gan uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc stabila elektroapgādes infrastruktūra un pāreja uz vietējiem, atjaunojamiem resursiem ir kļuvusi par kritisku nepieciešamību, lai pasargātu valsti no ārējiem satricinājumiem un nodrošinātu prognozējamas izmaksas ilgtermiņā.