KEM iniciatīva: gatavība, nevis militārs apdraudējums
02.09.2026 - 00:00
Pēdējās dienās publiskajā telpā nonākusī ziņa par Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto rīkojuma projektu par “ārkārtējās situācijas izsludināšanu” austrumu pierobežā gaisa telpas apdraudējuma dēļ, izraisījusi pamatotu satraukuma un neizpratnes vilni.
Taču, aplūkojot šo iniciatīvu no saimnieciskās un juridiskās puses, aina atklājas citāda. Sagatavotais dokuments savā būtībā bija tiesisks un organizatorisks mehānisms, nevis signāls par pieaugošu militāro apdraudējumu. Tā mērķis ir nodrošināt kritiski svarīgo pakalpojumu – elektrotīklu, ūdenssaimniecības un veselības aprūpes – nepārtrauktību un operatīvu atjaunošanu gadījumā, ja incidentu dēļ tiek bojāta infrastruktūra.
Pierobežas iedzīvotājiem ir jābūt pārliecībai, ka valsts viņus nav aizmirsusi un ka kritiskā infrastruktūra tiek stiprināta, nevis tikai administratīvi apzīmēta. KEM šajā procesā ir būtiska loma, jo energoapgādes drošums un infrastruktūras noturība ir neatņemama kopējās valsts drošības sastāvdaļa.
Tāpēc šī diskusija būtu jāizmanto nevis baiļu vai pārpratumu vairošanai, bet praktiskai gatavībai – lai krīzes brīdī pierobežā darbotos gan kritiskie pakalpojumi, gan būtu skaidra un uzticama valsts rīcība.
Projektu “Klimata jautājums” finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments.
Raidījumu cikls “Klimata jautājums” “Divu krastu radio” ēterā dzirdams otrdienās plkst. 15.30 ar atkārtojumiem:
trešdienās plkst. 18.30
ceturtdienās plkst. 12.30
sestdienās plkst. 16.30
Citas programas
Apskatīt visus
Gaidāmi augstāki apkures tarifi
Valsts kontrole ir paziņojusi, ka Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi nenovirza pasākumiem ar pierādāmu ietekmi un augstu izmaksu efektivitāti.
Klimata pārmaiņas sākas manā pagalmā
Lai gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka klimata pārmaiņas ir globāla problēma, tikai neliela daļa tās uztver kā tiešu apdraudējumu savai ikdienai. Lai mainītu šo attieksmi, svarīgi runāt par konkrētām un lokālām sekām – kā klimata izmaiņas jau šobrīd ietekmē mūsu novadus, saimniecības un nākotnes iespējas.
Elektrības cenas un elektroauto
Enerģētiskā drošība ir valsts stabilitātes un ekonomiskās neatkarības stūrakmens, kas garantē nepārtrauktu un drošu energoresursu pieejamību pat globālu krīžu apstākļos. Mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā šis jautājums ir kļuvis cieši saistīts ar elektroenerģijas tirgus svārstībām, kur cenu lēcieni tieši ietekmē gan iedzīvotāju labklājību, gan uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc stabila elektroapgādes infrastruktūra un pāreja uz vietējiem, atjaunojamiem resursiem ir kļuvusi par kritisku nepieciešamību, lai pasargātu valsti no ārējiem satricinājumiem un nodrošinātu prognozējamas izmaksas ilgtermiņā.